Rasas adījumi

Rasa adīt sāka skolā, kad uz to mudināja vecmāmiņa, likās - tas ir garlaicīgi. Paaugoties pati pamēģināja, bez mudināšanas un tad adīšana pārvērtās par visas dzīves hobiju. Sāka ar zeķēm, cimdiem, lielām jakām, bet meitām dzimstot pašmācības ceļā iemācījās adīt arī kleitiņas, kostīmiņus, zābaciņus.
Tas kundzei ir rituāls, kura laikā atgūt spēkus, uzlabot garastāvokli, nomierināties un pabūt kopā ar sevi.